Dienasgrāmata: Atgriežamies civilizācijā
27. jūlijs
Mostamies, kad Saule jau uzlēkusi. Tas nav forši, jo zināms, ka Saulei esot pietiekami augstu, ārā ir drausmīgs karstums. Turpinām ceļu, Salvis atkal pa priekšu, Agnese atkal cenšas vadīties pēc Salvja bobika atstātā putekļu mutuļa. Skatiens sniedz daudz tālāk kā rācijas. Pēc vairāku stundu brauciena mūsu ceļu aizšķērso zirgu bars. Turpat arī pirmā civilizācija, kur piepildām 2 no tukšajām pieclitrenēm. Izskatās, ka šeit cilvēkiem ūdeni ved ar cisternām par maksu - vairāk negribam prasīt.
Jau pirms pirmās civilizācijas pamanām beigtu kamieli iebraukto risu malā, taču neapstājamies. Vēlāk tiek sabildēts un safilmēts otrs beigtais kamielis, un ap šo pašu vietu parādās arī zona mobilajiem telefoniem. Pēc pāris kilometriem ir klāt arī ciemats. Atrodam arī nedaudz īpatnēju benzīntanku, kurā katram bobikam piepildām tikai vienu bāku, jo benzīns ir gandrīz 2x dārgāks kā vietās, kur pildījāmies līdz šim (105 tenges 65 vietā) - ceram, ka nākamajā miestā pēc nu jau nieka 40km, tas būs lētāks.
Ceļš līdz nākamajam miestam kartē atzīmēts kā augstākas kvalitātes nekā tie, tā saucamie ceļi, pa kuriem braucām iepriekš, taču ne visam kartē var ticēt. Ceļš ir ļoti smilšains, riteņi nedabū pietiekami daudz cieta pamata, mašīnām braukt grūtāk un tās karst.
Braucam, dzesējam, braucam, dzesējam, līdz klāt nākamais miests, kurā benzīns maksā vēl par 5 tengēm litrā dārgāk.
