Eclipse Tour 2008

Lai pārbaudītu bobiku kā auto un sevi kā komandu, piedalījāmies mazozoli.lv rīkotajās sacensībās “Latgales Tūrisma kauss 2008″, kas notika paralēli nopietnākām sacensībām “Latgales Trophy 2008″. Sacensības notika 28. jūnijā, Ezerniekos pie Ežezera, Latgalē. Bijām veseli pieci braucēji — Agnese, Liene, Pēteris, Salvis un Krists.

Piektdienas vakarā Salvis un Liene paķer mani Rīgā, Molā nopērkam ēdamos un rībinām uz Ogri pie Agneses. Ogrē ar viltīgiem manevriem bobis nonāk garāžā, bet mēs Agneses dzīvoklī. Tiek ceptas karstmaizītes un instalēts OziExplorer un JS Baltija līdz vieniem naktī.

Sestdien četros no rīta ceļamies, ēdam putriņu un apmēram piecos izripojam uz šosejas. Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Līvāni, Preiļi, Aglona, Dagda un pulksten deviņos no rīta esam klāt Ezerniekos. Apskatām citu sacensību dalībnieku mašīnas, kas variē no parketa džipiem līdz pārbūvētiem milzu tankiem ar lieliem ratiem, drošības rāmi, vinčām abos galos.

Tūrisma sacensībās mašīnas brauc pa pāriem, lai viena otrai var palīdzēt. Sarunājam pārī braucējus, kam ir gandrīz “ielas” mašīna — ar vinču un skursteni aprīkota tīra, spīdīga, nesabuktēta Nissan Navara. Viņi izrādās par mums krietni pieredzējušāki un labāk sagatavojušies — iedod mums piepīpētāja sadalītāju, rāciju, palīdz iedzīvināt OziExplorer un dod padomus, ko būtu jāpaskatās/jānomaina bobja motoram.

Pulksten 11:30, pēc organizatoru uzrunas noklausīšanās, ripojam no nometnes ārā ceļā uz kontrolpunktiem. Braucot pa šoseju sāk līt lietus, un pa logu vairs neko daudz neredz, jo slotiņas daudz nenoslauka. Braucam astē aiz Nissan uz 70km/h un rācijā sakām, ka varētu jau arī drusku ātrāk. Viņi atjoko: “tāpēc, ka braucam no kalna?”

Pirmais brasls, ūdens ieplūst salonā un samērcē šofera kājas — viņš nedrīkst atlaist gāzes pedāli. Par laimi, bobikā ūdens ātri ieplūst, bet ātri arī izplūst Pirmais iestidziens dubļos, tūdaļ sakām rācijā, un Nissans mūs bez pūlēm izvelk. Sacensībās gaidījām zemes un meža ceļus un orientēšanos, bet izrādās grūtāk — pļavas, dubļu vannas, mitras vietas, celmi. Pa negludumiem braucot galva auto griestus aizsniedz ik pa laikam. Mūsu auto riepas ar smalku protektoru izrādās šiem dubļiem un māliem pilnīgi nepiemērotas.

Mūsu kompanjoni izrādās azartiski braucēji, viņi itin bieži izvēlas braukt pēc sportistiem paredzētajiem grūtajiem kontrolpunktiem (par tiem dod dubultus punktus salīdzinot ar “vieglajiem” tūristu kontrolpunktiem). Pie katra kontrolpunkta ir jānofotografējas tā, lai redz kontrolpunktu, mašīnu, un cilvēku, kas turas pie abiem. Tā mums skats “Nissans upes vidū” drīz vien kļūst gluži pierasts. Pa reizei tiek izmantota taktika “nolaižam bobiku vinčā līdz kontrolpunktam, pēc tam izvelkam ārā”. Vienā gadījumā bobis no bedres tika ārā bez vinčas palīdzības — ar priekšējiem ratiem gaisā kā kvadracikls izleca no bedres ārā. Šis skats diemžēl netika dokumentēts, bet tika vēlāk daudzkārt ar sajūsmu pieminēts. Gadījās iestigt arī Nissanam un tad mēs varējām pakalpot kā enkurs, pret ko vinčoties.

Pusdienas laikā aizbraucam uz Dagdu uzpildīt bobika bākas, un dodamies tālākās kontrolpunktu medībās. Lāgiem vinča tiek izmanta ne tikai, lai tiktu no dubļiem ārā, bet arī — lai tiktu tajos gana dziļi iekšā. Esam slapji, dubļaini un jau gluži labi iejutušies notiekošajā. Mums lēnām virzoties pa nosprausto maršrutu brīžiem no krūmiem vai upes izveļas un garām aizlīgo kāds sportistu “traktors”, brīžiem garām palido kvadracikli.

Pulksten septiņos ierodamies karjerā, kurā visām ekipāžām uz laiku jāveic nosprausta trase. Tajā ietilpst lielu stāvumu šķērsošana (kādai sporta ekipāžai esot gadījies apgāzties un nokūleņot), vienkārši lielu negludumu šķērsošana. Šajā trasē gadās pats nervus kutinošākais gadījums sacensībās. Bobis ar plikajām riepām nevar uzkārpīties stāvā mālu kalniņā, ieskrieties arī nav kur. Nissans to velk augšā, bet apkārtnes īpatnību dēļ sanāk vilkt nevis taisni, bet ieslīpi sāņus. Bobis slīd uz sāniem, virsū eglītēm, bīstami sasveras, sasveras vēl vairāk… Skatītāji apkārt sauc “gāzīsies, gāzīsies”, Salvis mašīnā skatās kur pieturēties, lai neizkristu no sēdekļa. Šis gadījums tomēr beidzas bez kūleņa, lēnām padodot atpakaļ mašīna atkal ir uz visām četrām. Atkārtots piegājiens un bobis ir kalnā augšā. Iebuktēts sāns, “noslaucīta” pagriezienu gaismiņa, pielocīts bampers, un krietni uztraukušies visi iesaistītie, tomēr laimīgi finišējam, trasē pavadījuši 12 minūtes.

Pēc karjera dodamies atkal kontrolpunktu medībās, iegūstam vairākus vieglos tūristu punktus un vēl vienu daudzpunktīgo sportistu punktu, īsi pirms deviņiem vakarā beidzot dodamies atpakaļ uz nometni Ezerniekos. Nometnē sarakstām iegūtos punktus tīrraksta protokolā, peldamies un mazgājamies Ežezerā, cepam desas un pārrunājam dienas notikumus ar citām ekipāžām. Pēc divpadsmitiem naktī kļūst pieejami sacīkšu rezultāti. Pēc kontrolpunktiem esam trešajā vietā, bet aizkavēšanās karjerā mūs nobīda uz piekto vietu. Nebijām gaidījuši, ka karjera trase tā ietekmēs rezultātu un pabojās pārējos pūliņus visas dienas garumā… Skaidrs, ka mūsu bobiks braucot kopā ar sev līdzvērtīgu komandu dabūtu krietni štruntīgāku rezultātu, bet Nissanam ar tam līdzvērtīgu ekipāžu būtu godalgota vieta tā kā likts. Tomēr esam priecīgi par paveikto un arī komandas biedri no Nissana spiež roku mūsu pilotam Salvim un ir apmierināti, un piedāvā piedalīties atkal citās trofireida sacensībās. Kaļam plānus, ja pēc Kazakhstānas brauciena no bobjiem vēl kas būtu palicis pāri, tad varētu gan, jo visiem šis piedzīvojums patika.

Teltī iekšā, guļam ilgi, svētdienas rītā čammājamies un taisāmies, līdz esam gatavi mājupceļam. Mājupceļā pie stūres Agnese, braucam un pārrunājam notikumus, tālākos plānus un pa logu redzamās lietas. No Ogres līdz Rīgai stūrē Salvis un pie katra krustojuma sacenšas ar blakusstāvētājiem. Daži smaida, daži ir izbrīnījušies, kad bobis tos apdzen.

Pārsēžoties Salvja golfā — klusums, ērtības, uzrāviens kā raķetei Ierodos mājās, piekrāmēju veļasmašīnu. Dažas drēbes ir tik dubļainas, ka krāsu nevar noteikt un pirms mazgāšanas ir jāpaskalo izlietnē. Atlaižos gultā un seko 12+ stundu dziļš miegs, tad jau klāt pirmdiena — darba diena un Latgales dubļu piedzīvojums ir beidzies.

Pēkšņi atklājās, ka tā tūrfirma, kur nolēmām darīt sev vīzas RU tranzīta vīzas priekš tādiem āpšiem kā mēs, kas braucījās ar auto, nevis zolīti iesēžas lidaparātā un nokļūst, kur vaig, netaisa. Tā nu trijatā - Agzas, cu un es - metāmies pie telefona aparātiem apzvanīt visas iespējamās tūrfirmas, lai atrastu optimālo vairantu, mums tik ļoti nepieciešamās, krievijas tranzītvīzas iegūšanai.
Pāris minūšu laikā secinājām, ka vīzu iegūšanas process ir miglā tīts, un brīžiem pat radās šaubas, vai pašas firmas zina, kā tās vīzas kārtojas.. Itkā jautājumi visām tūrfirmām uzdoti vieni, bet nu atbildes tādas, ka nekādu korelāciju nesavilkt. Uzdotie jautājumi bija:

1. Vai vispār viņi var nokārtot tranzīta vīzu priekš auto (nevis ļofenes)
2. Cik tas maksā
3. Cik ilgs ir maksimālais uzturēšanās termiņš, ko šī vīza sniedz (mums tā kā derētu 5d - turp un 10 - atpakaļ).

Iekš russianvisa.org ir smuki aprakstīts, kā un uz cik ilgiem laikiem tiek dotas Krievijas vīzas. Braucot ar auto tiek rēķināts ceļa garums uz dienām, ņemot verā, ka tiek nobraukti 500km dienā (Būs grūti :D), tātad, ja ceļš caur RU ir 3000km, tad vīzu varot dabūt uz 6 dienām. Maksimālais tranzīta vīzas dienu skaits vispābā ir 10 dienas. Skaisti. Bet te ir tas, ko uzzinājām zvanoties:

Vittur, Irbe, Putņiks, Helgature, Jurata un Bergmans tādas lietiņas netaisa, kā ari nekādu alternatīvu nepiedāvāja
Global travel taisot tranzīta vīzas, bet tikai max uz 3 dienām, bet toties ir alternatīva - divreizējā vīza uz mēnesi pa 75 lati (grupas atlaide),
Nikos travel - utopiski - tranzīta vīza, max terminš 10 dienas, 47Ls
Vlissa - 4 dienas maksimums, bet nu varot taisīt 2x vīzu pa 75Ls
Kanrola - piedāvā 2x vīzu 90Ls no sejas
Blagovest - tranzīta vīza - tik cik vajag dienas :O (max 10) pa 34 lati no sejas. *(UPD)
sofiture - maximums 3 diennaktis
rafi - dve sutki, ne boļše
Indi - divreizējā tūrisma - 69Ls
Atlantic 36 lati, jāiesniedz maršruts, par termiņu rēķinās vēstniecībā.
Diadēma - tas pats par maršrutu, tikai jātaisa divas tranzīta vīzas, 32Ls par katru.
Poetika 2x vīza, bet varot iebraukti tikai no LV
avio - 2x vīza uz pusgadu (!!!)
Artur - tranzīta vīzai 48H max.

iespējams vēl kāda, kas ir izkritusi no atmiņas.

Secinājumi varētu būt vairāki. 1. variants - meitenēm, kas strādā vairumā firmu nav īsti nojēgas par saviem darba pienākumiem. 2. Meitenes, kas strādā vairumā tūrfirmu ir kurlas. 3. Meitenēm, kas strādā vairumā tūrfirmu ir vienalga, ko vēlas klients, ka tik kko viņam iesmērēt.

Apzvanījām 20+ firmas, 6 firmās skaidri un gaiši pateica, ka nedara; 5 firmās tika nosaukts 2-3dienu max termiņš, kas ari ir max tranzītvīzas termiņš, bet tikai tiem, kas lido ar ļofeni un pārsēžas iekš ru; 6 firmas piedāvāja 2x vīzas, par ko nav pārliecības, ka ar tām var iebraukt 2x, ne tikai no LV, jo vismaz 2 firmas teicās, ka nevar; 1 firma vispā zilus brīnumus sastāstīja un tikai 3 firmās varējām dabūt korektu informāciju par viņu sniegto, mums nepieciešamo pakalpojumu.

UPD (5.06.2008):
Bijām uz Blagovest un ieberzāmies. Tā pati sieviete, kas pa telefonu pārliecinoši stāstīja, ka visu nokārtosim izrādījās pati nebija zinājusi, vai tādu tranzīta vīzu maz var uztaisīt - uz vietas teicās, ka taču 24h, jo viņu klienti lidojot ar lidmašīnu. Pankūka… Un, ak jā - palielinātas cenas, tāpēc jāmaksā 4Ls dārgāk. Zvanījāmies uz Atlantic, tur mums laipni pastāstīja, ka diez vai mēs dabūsim tranzīteni > 5dienām. Tādas vnk nedodot. Ja grib runāt par saplīsušiem bobikiem, jāiet runāties pie paša konsula. Rinda esot tikai kādu pusnedēļu-nedēļu uz priekšu.
Beigās piezvanījām lētākajiem 2reizējās tūrisma vīzas sniedzējiem (INDI), 5x pārjautājām, vai laidīs arī no Mongolijas iekšā un aizgājām iesniedzām pases viņiem. Meitene Mairita atrādīja arī kā tāda vīza izskatās, pastāstīja, ka šādā veidā braucot teiksim laivotāji un vispār izklausījās, ka zina, ko dara. Ak jā, un cenas tiešām palielinās, kā teica Blagovest, taču - tikai no pirmdienas…

Mārtiņš B. ir pacenties un izveidojis publisku mājaslapu iekš www.flashmob.lv/eclipse, kurā centīsimies pastāstīt kas esam, ko daram utml., lietojot daudz literārāku valodu kā šajā emuārā. Vēl gan lapa ir tapšanas stadijā, tādēļ lūdzu nedusmoties, ka kaut kas nestrādā.

Šorīt no rīta nosūtīju uz LETU preses relīzi. Biju cerējusi uz kādu drukāto mediju interesi, bet pirmie zvanītāji bija LTV rīta raidījums, kuri vēloties izveidot sižetiņu par mums. Protams, ka piekritu - publicitāti mums vajag kā ēst, ja ņem vērā, ka pēdējo mēnesi esmu meklējusi visādas idejas sponsoru piesaistei, īpaši jau cilvēku, kas varētu doties līdzi un uztaisīt smuku videomateriālu par ekspedīciju. Tā nu tika sarunāts pēc pāris dienām atdzīt Betiju no Jelgavas uz Rīgu un mūs visus kopā safilmēt - vismaz maziņš videosižetiņš :). Ja videoklipiņš būs dabūjams LTV mājaslapā, tad noteikti ieliksim saiti arī šeit.

Ieinteresējās arī portāls www.latviesi.com - resurss latviešie ārzemēs un visiem kas ar šo tautas daļu saistīti. Ir cerība, ka tur mūs varētu pamanīt kāds naudīgs ārzemju latvietis vai citādi atbalstīt ieinteresēti ļaudis.

Tagad nodarbošos ar tāmes sastādīšanu. Šobrīd ir zināms tikai tas, ka uz benzīnu vien šajos 11000 kilometros izies ap 1000Ls uz katru mašīnu. Vēl eļļa, citi mašīnai piederoši bleķi, šķidrumi un pakalpojumi (piemēram viņzemju OCTAs, potenciālie remonti), ēdamais pašiem, vīzas, atļaujas utt, utjp…