Eclipse Tour 2008

Sāksim publicēt šeit un ne tikai šeit atmiņas par mūsu braucienu. Vika jau sarakstījusi dienasgrāmatu tālāk, tādēļ nekas cits neatliek, kā pastāstīt par pašu sākumu (ar pāris bildēm).

Bijām cerējuši izbraukt 14.jūlijā ap 7iem vakarā no Rīgas, taču kā jau pēc Mērfija likumiem stingrāk nospraustās (lasi - preses relīzē paziņotās) lietas nenotiek pēc dalībnieku gribēšanas. Raidījumam “Tautas balss” un avīzei “5 minūtes” nācās filmēt/fotografēt tikai vienu bobi un 5 dalībniekus, jo Salvis ar nepaspētiem darbiem un otru bobiku paredzētajā izbraukšanas brīdī joprojām atradās Mazsalacā. Iemesls - Lancia priekšējie beņķi priekš bobja izrādījās pa augstu, līdz ar to nācās pārmetināt, lai spētu starp stūri un krēslu ietilpt. Tā kā “meiteņu” bobikā nekādas tamlīdzīgas ekstras netika taisītas, bija arī mazāk problēmu. Visas mantas, kas vēlāk tika sadalītas uz abiem auto, gan Betijā satilpināt bija pagrūti.

Lai nu kā, ap pulksten deviņiem vakarā Salvis ar bobi bij klāt, pa to laiku paspējām uzlīmēt sponsoru uzlīmes, kā arī sazvanīties ar Daugavpili, lai sarunātu cilvēku Rīgā, kas spētu mums atdot iztulkotos, notariāli apstiprinātos dokumentus, ko dienas laikā bija aizmirsies paķert no tulkošanas kantora. Bučas, apskāvieni, bildēšana un atvadu mājieni, un abas ekipāžas atstāja VEF kultūras pili. Fiksi “ieskrējām” pie Salvja, tad pie Pēterīša, un devāmies uz Ogri, kur neparedzētiem gadījumiem cienījamā tempā tika saorganizēta pirts un 6 cilvēku izguldīšana.

Nākamajā rītā (15.07.2008) cēlāmies 5os, izmēģinājām sponsoru doto pārtiku (Daugavas piena produktus, BLC gaļu, Mārupes tomātus) un devāmies tālēs zilajās, precīzāk, biezajā miglā. Mārtiņš tā kārtīgi pirmo reizi iemēģināja bobika vadīšanu, tādēļ šī bija viena no tām retajām reizēm, kad meitenes brauciena laikā bija aizskrējušas nedaudz pa priekšu.

Ap pusdienlaiku bijām pie robežpunkta, nedaudz papļāpājām ar vienu no priekšā esošajām 17 holandiešu ekipāžām, kas devās uz Pekinas olimpiskajām spēlēm (Peking Challenge), piekārtojām bobikus un garlaikojāmies. Ap astoņiem vakarā beidzot bijām robežai pāri. Iespējams, ka holandieši jau robežsargus bija pietiekami nokaitinājuši, jo puišiem pietika tikai izkrāmēt no mašīnas kartupeļus, gurķus, sieru un pāris somas, lai robežsargi secinātu, ka arī šitie nav īsti normāli. Meitenēm pajautāja, ko mēs vedam. Atbildējām - principā to pašu, ko puiši - pārtiku, drēbes. Robežsardze jautāja - un kas vēl jums ir līdzi. Liene paskatījās, kas tad vēl tāds, un pateica, ka ģitāra. Ar to robežsardzei pietika - sieviete piegāja pie savas kolēģes pie lodziņa un ar šausmām teica (tulk.) - Nezinu, ko ar viņiem darīt… Viņiem tur ir ģitāra… Vēl var piebilst, ka mēs pārliecinoši stāstījām, ka dosimies uz Maskavu, jo Maskavas viesnīca Kuzminki bija galapunkts, kas minēts vīzām līdzi iedotajās paskaidrojošajās lapiņās.

Iepirkām saldējumu pirmajā tankštellē, sabildējāmies,

sapildījām lēto benzīnu un, vakaram laižoties pār Krievijas ceļiem, devāmies austrumu virzienā.

Dalībnieki šorīt pamodās Čeboksaros un kopā turpina ceļu uz Latviju. Laikam puišiem vajadzēja piedzerties un meitenēm izvēdināt galvu pa blakusceļiem, lai lielākos strīdi tiktu nolīdzināti.

Lielākajai daļai no dalībnieku šorīt vajadzēja atrasties savās darba vietās, lai gan fakti rāda, ka viņi tur nebūs vēl 2-3 dienas. Tik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai bez tehniskajām ķibelēm atbrauktu no vietas, kur viņi šobrīd ir. Dalībnieku vīzas beidzas rīt, 12. augustā, tāpēc ir arī variants, ka dalībnieki centīsies visu paveikt arī pa vienu dienu, kas arī nav nereāli.

Meiteņu mašinai “Betijai” ir nomainīts radiators un karburators.

Ap pulkstens 23 pēc Latvijas laika un 24 pēc Maskavas laika, dalībnieki atrodas ap vai iekš Maskavas. Meiteņu ekipāža ar “Betiju” apbraukšot pilsētu pa apvedceļu, puišu ekipāža taranēs pilsētu caurbraucot. Neapstiprinātas ziņas, ka puišu mašīnai nokritis izpūtējs.

Norises karte.

Pēc 3 dienu bakstīšanas, ka jāsataisa Kazahstānas vīza un nākamo divu dienu izmisīgas ik-pa-stundai zvanīšanas Gatim, viņš beidzot atzvanīja, lai paziņotu, ka zem kājām zudis pamats un viņš nevar doties līdzi. Ja nākamā viņa ziņa aiz šī uzreiz nebūtu, ka viņš ir arī atradis mums vietā līdzbraucēju operatori, tad drošivien niknumam nebūtu gala. Tagad meitenei Viktorijai ir jāpaspēj 6arpus darba dienu laikā uztaisīt divas vīzas. Protams, tādā īsā laikā tas ir dārgi bez gala, bet šeit par laimi, Gatis atbalsta savu aizstājēju. Diemžēl 6 darba dienu laikā tūrfirma teicās nepaspēšot, taču pirmdien, izbraukšanas dienā abām vīzām vajadzētu būt pasē. Izbraukšanu gan tas aizkavēs par vairāk kā pus dienu (pēc pēdējiem datiem izbraucam 14. datuma pievakarē, informācija sekos).

Aprakstiņu par Viktoriju tagad var izlasīt arī mūsu mājasapā, tāpat pamainījies vecumu intervāls - esam kļuvuši jaunāki :), t.i. “jaunieši vecumā no 21 līdz 25 gadiem”. Mums būs arī sava “čiku” mašīna ar 4 meitenēm (Betiju ieskaitot). Kā operatorei Viktorijai šis būs lielākais projekts viņas karjerā. Cerams, ka viss izdosies!

Pēkšņi atklājās, ka tā tūrfirma, kur nolēmām darīt sev vīzas RU tranzīta vīzas priekš tādiem āpšiem kā mēs, kas braucījās ar auto, nevis zolīti iesēžas lidaparātā un nokļūst, kur vaig, netaisa. Tā nu trijatā - Agzas, cu un es - metāmies pie telefona aparātiem apzvanīt visas iespējamās tūrfirmas, lai atrastu optimālo vairantu, mums tik ļoti nepieciešamās, krievijas tranzītvīzas iegūšanai.
Pāris minūšu laikā secinājām, ka vīzu iegūšanas process ir miglā tīts, un brīžiem pat radās šaubas, vai pašas firmas zina, kā tās vīzas kārtojas.. Itkā jautājumi visām tūrfirmām uzdoti vieni, bet nu atbildes tādas, ka nekādu korelāciju nesavilkt. Uzdotie jautājumi bija:

1. Vai vispār viņi var nokārtot tranzīta vīzu priekš auto (nevis ļofenes)
2. Cik tas maksā
3. Cik ilgs ir maksimālais uzturēšanās termiņš, ko šī vīza sniedz (mums tā kā derētu 5d - turp un 10 - atpakaļ).

Iekš russianvisa.org ir smuki aprakstīts, kā un uz cik ilgiem laikiem tiek dotas Krievijas vīzas. Braucot ar auto tiek rēķināts ceļa garums uz dienām, ņemot verā, ka tiek nobraukti 500km dienā (Būs grūti :D), tātad, ja ceļš caur RU ir 3000km, tad vīzu varot dabūt uz 6 dienām. Maksimālais tranzīta vīzas dienu skaits vispābā ir 10 dienas. Skaisti. Bet te ir tas, ko uzzinājām zvanoties:

Vittur, Irbe, Putņiks, Helgature, Jurata un Bergmans tādas lietiņas netaisa, kā ari nekādu alternatīvu nepiedāvāja
Global travel taisot tranzīta vīzas, bet tikai max uz 3 dienām, bet toties ir alternatīva - divreizējā vīza uz mēnesi pa 75 lati (grupas atlaide),
Nikos travel - utopiski - tranzīta vīza, max terminš 10 dienas, 47Ls
Vlissa - 4 dienas maksimums, bet nu varot taisīt 2x vīzu pa 75Ls
Kanrola - piedāvā 2x vīzu 90Ls no sejas
Blagovest - tranzīta vīza - tik cik vajag dienas :O (max 10) pa 34 lati no sejas. *(UPD)
sofiture - maximums 3 diennaktis
rafi - dve sutki, ne boļše
Indi - divreizējā tūrisma - 69Ls
Atlantic 36 lati, jāiesniedz maršruts, par termiņu rēķinās vēstniecībā.
Diadēma - tas pats par maršrutu, tikai jātaisa divas tranzīta vīzas, 32Ls par katru.
Poetika 2x vīza, bet varot iebraukti tikai no LV
avio - 2x vīza uz pusgadu (!!!)
Artur - tranzīta vīzai 48H max.

iespējams vēl kāda, kas ir izkritusi no atmiņas.

Secinājumi varētu būt vairāki. 1. variants - meitenēm, kas strādā vairumā firmu nav īsti nojēgas par saviem darba pienākumiem. 2. Meitenes, kas strādā vairumā tūrfirmu ir kurlas. 3. Meitenēm, kas strādā vairumā tūrfirmu ir vienalga, ko vēlas klients, ka tik kko viņam iesmērēt.

Apzvanījām 20+ firmas, 6 firmās skaidri un gaiši pateica, ka nedara; 5 firmās tika nosaukts 2-3dienu max termiņš, kas ari ir max tranzītvīzas termiņš, bet tikai tiem, kas lido ar ļofeni un pārsēžas iekš ru; 6 firmas piedāvāja 2x vīzas, par ko nav pārliecības, ka ar tām var iebraukt 2x, ne tikai no LV, jo vismaz 2 firmas teicās, ka nevar; 1 firma vispā zilus brīnumus sastāstīja un tikai 3 firmās varējām dabūt korektu informāciju par viņu sniegto, mums nepieciešamo pakalpojumu.

UPD (5.06.2008):
Bijām uz Blagovest un ieberzāmies. Tā pati sieviete, kas pa telefonu pārliecinoši stāstīja, ka visu nokārtosim izrādījās pati nebija zinājusi, vai tādu tranzīta vīzu maz var uztaisīt - uz vietas teicās, ka taču 24h, jo viņu klienti lidojot ar lidmašīnu. Pankūka… Un, ak jā - palielinātas cenas, tāpēc jāmaksā 4Ls dārgāk. Zvanījāmies uz Atlantic, tur mums laipni pastāstīja, ka diez vai mēs dabūsim tranzīteni > 5dienām. Tādas vnk nedodot. Ja grib runāt par saplīsušiem bobikiem, jāiet runāties pie paša konsula. Rinda esot tikai kādu pusnedēļu-nedēļu uz priekšu.
Beigās piezvanījām lētākajiem 2reizējās tūrisma vīzas sniedzējiem (INDI), 5x pārjautājām, vai laidīs arī no Mongolijas iekšā un aizgājām iesniedzām pases viņiem. Meitene Mairita atrādīja arī kā tāda vīza izskatās, pastāstīja, ka šādā veidā braucot teiksim laivotāji un vispār izklausījās, ka zina, ko dara. Ak jā, un cenas tiešām palielinās, kā teica Blagovest, taču - tikai no pirmdienas…