Eclipse Tour 2008

Sāksim publicēt šeit un ne tikai šeit atmiņas par mūsu braucienu. Vika jau sarakstījusi dienasgrāmatu tālāk, tādēļ nekas cits neatliek, kā pastāstīt par pašu sākumu (ar pāris bildēm).

Bijām cerējuši izbraukt 14.jūlijā ap 7iem vakarā no Rīgas, taču kā jau pēc Mērfija likumiem stingrāk nospraustās (lasi - preses relīzē paziņotās) lietas nenotiek pēc dalībnieku gribēšanas. Raidījumam “Tautas balss” un avīzei “5 minūtes” nācās filmēt/fotografēt tikai vienu bobi un 5 dalībniekus, jo Salvis ar nepaspētiem darbiem un otru bobiku paredzētajā izbraukšanas brīdī joprojām atradās Mazsalacā. Iemesls - Lancia priekšējie beņķi priekš bobja izrādījās pa augstu, līdz ar to nācās pārmetināt, lai spētu starp stūri un krēslu ietilpt. Tā kā “meiteņu” bobikā nekādas tamlīdzīgas ekstras netika taisītas, bija arī mazāk problēmu. Visas mantas, kas vēlāk tika sadalītas uz abiem auto, gan Betijā satilpināt bija pagrūti.

Lai nu kā, ap pulksten deviņiem vakarā Salvis ar bobi bij klāt, pa to laiku paspējām uzlīmēt sponsoru uzlīmes, kā arī sazvanīties ar Daugavpili, lai sarunātu cilvēku Rīgā, kas spētu mums atdot iztulkotos, notariāli apstiprinātos dokumentus, ko dienas laikā bija aizmirsies paķert no tulkošanas kantora. Bučas, apskāvieni, bildēšana un atvadu mājieni, un abas ekipāžas atstāja VEF kultūras pili. Fiksi “ieskrējām” pie Salvja, tad pie Pēterīša, un devāmies uz Ogri, kur neparedzētiem gadījumiem cienījamā tempā tika saorganizēta pirts un 6 cilvēku izguldīšana.

Nākamajā rītā (15.07.2008) cēlāmies 5os, izmēģinājām sponsoru doto pārtiku (Daugavas piena produktus, BLC gaļu, Mārupes tomātus) un devāmies tālēs zilajās, precīzāk, biezajā miglā. Mārtiņš tā kārtīgi pirmo reizi iemēģināja bobika vadīšanu, tādēļ šī bija viena no tām retajām reizēm, kad meitenes brauciena laikā bija aizskrējušas nedaudz pa priekšu.

Ap pusdienlaiku bijām pie robežpunkta, nedaudz papļāpājām ar vienu no priekšā esošajām 17 holandiešu ekipāžām, kas devās uz Pekinas olimpiskajām spēlēm (Peking Challenge), piekārtojām bobikus un garlaikojāmies. Ap astoņiem vakarā beidzot bijām robežai pāri. Iespējams, ka holandieši jau robežsargus bija pietiekami nokaitinājuši, jo puišiem pietika tikai izkrāmēt no mašīnas kartupeļus, gurķus, sieru un pāris somas, lai robežsargi secinātu, ka arī šitie nav īsti normāli. Meitenēm pajautāja, ko mēs vedam. Atbildējām - principā to pašu, ko puiši - pārtiku, drēbes. Robežsardze jautāja - un kas vēl jums ir līdzi. Liene paskatījās, kas tad vēl tāds, un pateica, ka ģitāra. Ar to robežsardzei pietika - sieviete piegāja pie savas kolēģes pie lodziņa un ar šausmām teica (tulk.) - Nezinu, ko ar viņiem darīt… Viņiem tur ir ģitāra… Vēl var piebilst, ka mēs pārliecinoši stāstījām, ka dosimies uz Maskavu, jo Maskavas viesnīca Kuzminki bija galapunkts, kas minēts vīzām līdzi iedotajās paskaidrojošajās lapiņās.

Iepirkām saldējumu pirmajā tankštellē, sabildējāmies,

sapildījām lēto benzīnu un, vakaram laižoties pār Krievijas ceļiem, devāmies austrumu virzienā.

Dalībnieki šorīt pamodās Čeboksaros un kopā turpina ceļu uz Latviju. Laikam puišiem vajadzēja piedzerties un meitenēm izvēdināt galvu pa blakusceļiem, lai lielākos strīdi tiktu nolīdzināti.

Lielākajai daļai no dalībnieku šorīt vajadzēja atrasties savās darba vietās, lai gan fakti rāda, ka viņi tur nebūs vēl 2-3 dienas. Tik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai bez tehniskajām ķibelēm atbrauktu no vietas, kur viņi šobrīd ir. Dalībnieku vīzas beidzas rīt, 12. augustā, tāpēc ir arī variants, ka dalībnieki centīsies visu paveikt arī pa vienu dienu, kas arī nav nereāli.

Meiteņu mašinai “Betijai” ir nomainīts radiators un karburators.

Ap pulkstens 23 pēc Latvijas laika un 24 pēc Maskavas laika, dalībnieki atrodas ap vai iekš Maskavas. Meiteņu ekipāža ar “Betiju” apbraukšot pilsētu pa apvedceļu, puišu ekipāža taranēs pilsētu caurbraucot. Neapstiprinātas ziņas, ka puišu mašīnai nokritis izpūtējs.

Norises karte.

Šādi gribas teikt, vērojot pēdējos notikumus komandā. Uzreiz piebildīšu, ka ne viens nav aizlidojis mājās vai kur citur, visi joprojām veseli un brauc ar tiem pašiem diviem bobikiem.

Dažas dienas atpakaļ (”vadzis ir lūzis” 5. augustā) ir notikusi šķelšanās komandā, kas tiek pamatota ar viedokļu nesaskaņām, kā rezultātā ir izveidojušās meiteņu un puišu komandas (šī iemesla dēļ arī divi twitter konti par ko rakstīju jau iepriekš). No Novosibirskas līdz Omskai abas ekipāžas ir braukušas ar ~10 minūšu atstarpi starp auto, tomēr šobrīd jau ekipāžas ir krietni tālāk viena no otras.

Šķelšanās rezultātā puišu ekipāžai palika remonta instrumenti, velkamais striķis kā arī dators, GPS uztvērējs un laba karte. Tomēr arī meiteņu ekipāžai ir savs trumpis - pie viņām palika visa pārtika! Remonta instrumentus un velkamo striķi viņas ir iegādājušās kaut kur pa ceļam, savukārt karte, lai arī ne tik laba kā puišiem, tomēr ir. Tāpar ir arī GPS uztvērējs un dators. Pa ceļam ir paņemts stopotājs, kas brauc kopā ar viņām līdz Jekaterinburgai un pa ceļam palīdz iestumt bobiku, kad tāda vajadzība rodas.

Jaunumi par tehnikas “izturību”:
Puišu bobikam vēl pirms 6. augusta ir mainīta motora galvas blīve, kā arī slīpēta pati motora galva, savukārt meiteņu bobikam braucot ir salūzis ģeneratora kronšteins, kā rezultātā ģenerators devies brīvā lidojumā radiatora virzienā, kur arī lidojums ir beidzies. Pirms tam abiem bobikiem ir bijušas problēmas ar starteriem, kā arī pagriezieni uz brīdi pazuduši. Kā izsakās Agnese: “tie jau tādi sīkumi vien” un abi bobiki atkal brauc.

Spriežot pēc pēdējām ziņām no puišu ekipāžas, viņi atkal labo motoru, savukārt meiteņu ekipāža braši labo sava bobika karburatoru.

Pēc sarunas ar ekspedīcijas vadītāju jāsecina, ka neskatoties uz visām likstām, ceļotāju noskaņojums ir možš un vērtējams ļoti pozitīvi!

Salvja bobika motors beidzot esot izjaukts un tiekot veikts “kapitālais remonts”. Tiekot apsvērta arī doma pie viena salabot arī otra bobika - Betijas - motoru, lai gan līdz Latvijai nav nonākusi informācija, kāpēc ir šāda nepieciešamība. Iespējams, tiek izteikti drūmi minējumi, ka arī pagaidām ejošais motors var piedzīvot līdzīgu likteni, tāpēc drošības pēc varētu pārbaudīt motora stāvokli.

Dalībnieki iestrēgšot Kalugas pilsētas apkaimē līdz sestdienai, remontējot Salvja bobika motoru. Ja netiks remontēts arī otrs bobiks, tad jau rīt brauciens turpināsies. Dzīvošana notiek teltīs, pieņemu, ka ne pašas pilsētas centrā. Strauji izsīkstot gaļas, siera, jogurta krājumi, tāpēc tikšot veikta iepirkšanās tūre pa vietējiem veikaliem vai tirgu.

Norises karte.

Otrajā dienā ekipāžas ir pārlaidušas pirmo nakti Krievijas teritorijā guļot kādā pļavā. Bobiki esot izturējuši pirmos 4×4 pārbaudījumus. Ziņotā atrašanās vieta - aptuveni 500 km attālumā no Rīgas pie Šumilovas pilsētas.

Liels prieks ekipāžām ir uzzinot, ka bobiki iet ar 76 benzīnu, kuru var iegādāties Krievijā. Apkārtējā ainava esot ļoti rožaina - spīdot saule un uz ceļa tikai kamazi, ikarusi un žiguļi.

Vakarā no ceļotājiem pienāk ziņa: abiem bobikiem kapoti vaļā, “Betijai” maina ģeneratoru, otram bobim klab motors. Atrašanās vieta - aptuveni 750 km attālumā no Rīgas. Vietējie saka, ka iekšā kaut kas esot nolūzis, ceturtdien no rīta brauks uz Kalugu remontēt. Labā ziņa - viņi joprojām virzās uz priekšu.

Norises karte.