Archive for the ‘bobiks’ Category

Ceturtā diena

Friday, July 18th, 2008

Salvja bobika motors beidzot esot izjaukts un tiekot veikts “kapitālais remonts”. Tiekot apsvērta arī doma pie viena salabot arī otra bobika - Betijas - motoru, lai gan līdz Latvijai nav nonākusi informācija, kāpēc ir šāda nepieciešamība. Iespējams, tiek izteikti drūmi minējumi, ka arī pagaidām ejošais motors var piedzīvot līdzīgu likteni, tāpēc drošības pēc varētu pārbaudīt motora stāvokli.

Dalībnieki iestrēgšot Kalugas pilsētas apkaimē līdz sestdienai, remontējot Salvja bobika motoru. Ja netiks remontēts arī otrs bobiks, tad jau rīt brauciens turpināsies. Dzīvošana notiek teltīs, pieņemu, ka ne pašas pilsētas centrā. Strauji izsīkstot gaļas, siera, jogurta krājumi, tāpēc tikšot veikta iepirkšanās tūre pa vietējiem veikaliem vai tirgu.

Norises karte.

Trešā diena

Thursday, July 17th, 2008

Pēc pēdējās informācijas šorīt ceļojuma dalībnieki ir sakabinājuši vienu bobiku aiz otra trosē un veic 50 kilometru pārbraucienu uz pilsētu vārdā Kaluga. Gaidāms, ka tur notiks motora remonts, otra bobika ģenerātors tika iegūts no vietējiem un nomainīts jau vakar.

Kaluga ir pa ceļam plānotajam maršrutam, tāpēc nekādas nobīdes no nospraustā ceļa nav notikušas.

Tikai pusdienas laikā beidzot tiek atrasts kāds meistars, kas ir nodarboties ar saplīsušo bobika motoru, jo vietējos servisos rinda ir divu nedēļu garumā.

Norises karte.

Otrā diena

Wednesday, July 16th, 2008

Otrajā dienā ekipāžas ir pārlaidušas pirmo nakti Krievijas teritorijā guļot kādā pļavā. Bobiki esot izturējuši pirmos 4×4 pārbaudījumus. Ziņotā atrašanās vieta - aptuveni 500 km attālumā no Rīgas pie Šumilovas pilsētas.

Liels prieks ekipāžām ir uzzinot, ka bobiki iet ar 76 benzīnu, kuru var iegādāties Krievijā. Apkārtējā ainava esot ļoti rožaina - spīdot saule un uz ceļa tikai kamazi, ikarusi un žiguļi.

Vakarā no ceļotājiem pienāk ziņa: abiem bobikiem kapoti vaļā, “Betijai” maina ģeneratoru, otram bobim klab motors. Atrašanās vieta - aptuveni 750 km attālumā no Rīgas. Vietējie saka, ka iekšā kaut kas esot nolūzis, ceturtdien no rīta brauks uz Kalugu remontēt. Labā ziņa - viņi joprojām virzās uz priekšu.

Norises karte.

Eclipse-Tour ir sācies!

Tuesday, July 15th, 2008

Vakar, 14. jūlijā, no VEF Kultūras pils stāvlaukuma startēja sešu jauniešu ceļojums no Rīgas uz Novosibirsku vērot pilnu saules aptumsumu. Trīs jaunietes un trīs jaunieši ar diviem UAZ džipiem (bobikiem) veiks 11 000 kilometrus pa Krievijas un Kazahstānas robežām, lai aptuveni pēc mēneša finišētu šeit pat Rīgā.


Diemžēl izbraukšanas dienu ar savu klātbūtni nebija palutinājis ļoti gaidītais ciemiņš “labs laiks”, tāpēc aptuveni piecpadsmit sanākušie pavadītāji bija spiesti izbaudīt vēju un lietu. Arī satiksme pirmdienas vakarā bija neparasti liela, tāpēc bobiki uz norādīto satikšanās vietu ieradās ar nokavēšanos.


Pirmais bobiks, vārdā “Betija”, ieradās aptuveni 18:45, pārkrauts ar mantām, kas domātas abiem bobikiem. Betijai bija tā laime pozēt atbraukušās LNT filmēšanas brigādes un fotogrāfu priekšā.


Otrs bobiks, kuram vēl nav vārda, ieradās Rīgā no Mazsalacas (150 km) tikai deviņos vakarā. Tā vadītājs Salvis visu iepriekšējo nedēļu bija veltījis bobika kārtībā savešanai un, pēc viņa vārdiem, viņa taisītajai mašīnai vajadzētu izturēt visu ceļu bez lielām problēmām. Diemžēl viņš uz pēdējo dienu bija atstājis sēdekļu skrūvēšanu, tāpēc viņu sagaidīja neparedzēts un nepatīkams pārsteigums: modificētā sēdekļa konstrukcija bija par augstu un rezultātā starp stūri un sēdekli nevarēja ērti novietot kājas. Nācās pārmetināt, bet līdz ar to arī kavēties.


Pēc visu dalībnieku un automašīnu ierašanās, ceļojuma dalībnieki sāka pārkrāmēt mantas - teltis, ēdienu, benzīnkannas, personīgās mantas - sadalot pārvadājamo mantu slodzi uz abām mašīnām. Tā kā vienā bobī būs tikai meitenes un otrā bobī būs tikai vīrieši, īpaša neapmierinatība bija no vīriešu bobja ekipāžas uzzinot, ka viss spirts glabāsies sieviešu vadītajā bobikā.

Abas ekipāžas atstāja VEF kultūras pils stāvlaukumu aptuveni desmitos vakarā un tālāk devās uz Ogres pusi. Šo nakti viņi vēl pavadīja Latvijas teritorijā, lai nākamo dienu pavadītu uz Krievijas robežas un iebrauktu pēc iespējas tālāk kaimiņvalsts teritorijā.

Pēc aktuālākās informācijas, kas tika iegūta aptuveni 16:00, ekipāžas stāv rindā uz Latvijas-Krievijas robežas. Sagaidāms, ka aptuveni vēl pēc stundas viņi šķērsos robežu un tālāk jau atliks tikai braukt pa Krieviju. Pagaidām vēl neviens neesot sakāvies un visi dalībnieki ir apņēmības pilni turpināt braukt.

Latgales Tūrisma kauss 2008

Monday, June 30th, 2008

Lai pārbaudītu bobiku kā auto un sevi kā komandu, piedalījāmies mazozoli.lv rīkotajās sacensībās “Latgales Tūrisma kauss 2008″, kas notika paralēli nopietnākām sacensībām “Latgales Trophy 2008″. Sacensības notika 28. jūnijā, Ezerniekos pie Ežezera, Latgalē. Bijām veseli pieci braucēji — Agnese, Liene, Pēteris, Salvis un Krists.

Piektdienas vakarā Salvis un Liene paķer mani Rīgā, Molā nopērkam ēdamos un rībinām uz Ogri pie Agneses. Ogrē ar viltīgiem manevriem bobis nonāk garāžā, bet mēs Agneses dzīvoklī. Tiek ceptas karstmaizītes un instalēts OziExplorer un JS Baltija līdz vieniem naktī.

Sestdien četros no rīta ceļamies, ēdam putriņu un apmēram piecos izripojam uz šosejas. Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Līvāni, Preiļi, Aglona, Dagda un pulksten deviņos no rīta esam klāt Ezerniekos. Apskatām citu sacensību dalībnieku mašīnas, kas variē no parketa džipiem līdz pārbūvētiem milzu tankiem ar lieliem ratiem, drošības rāmi, vinčām abos galos.

Tūrisma sacensībās mašīnas brauc pa pāriem, lai viena otrai var palīdzēt. Sarunājam pārī braucējus, kam ir gandrīz “ielas” mašīna — ar vinču un skursteni aprīkota tīra, spīdīga, nesabuktēta Nissan Navara. Viņi izrādās par mums krietni pieredzējušāki un labāk sagatavojušies — iedod mums piepīpētāja sadalītāju, rāciju, palīdz iedzīvināt OziExplorer un dod padomus, ko būtu jāpaskatās/jānomaina bobja motoram.

Pulksten 11:30, pēc organizatoru uzrunas noklausīšanās, ripojam no nometnes ārā ceļā uz kontrolpunktiem. Braucot pa šoseju sāk līt lietus, un pa logu vairs neko daudz neredz, jo slotiņas daudz nenoslauka. Braucam astē aiz Nissan uz 70km/h un rācijā sakām, ka varētu jau arī drusku ātrāk. Viņi atjoko: “tāpēc, ka braucam no kalna?”

Pirmais brasls, ūdens ieplūst salonā un samērcē šofera kājas — viņš nedrīkst atlaist gāzes pedāli. Par laimi, bobikā ūdens ātri ieplūst, bet ātri arī izplūst :) Pirmais iestidziens dubļos, tūdaļ sakām rācijā, un Nissans mūs bez pūlēm izvelk. Sacensībās gaidījām zemes un meža ceļus un orientēšanos, bet izrādās grūtāk — pļavas, dubļu vannas, mitras vietas, celmi. Pa negludumiem braucot galva auto griestus aizsniedz ik pa laikam. Mūsu auto riepas ar smalku protektoru izrādās šiem dubļiem un māliem pilnīgi nepiemērotas.

Mūsu kompanjoni izrādās azartiski braucēji, viņi itin bieži izvēlas braukt pēc sportistiem paredzētajiem grūtajiem kontrolpunktiem (par tiem dod dubultus punktus salīdzinot ar “vieglajiem” tūristu kontrolpunktiem). Pie katra kontrolpunkta ir jānofotografējas tā, lai redz kontrolpunktu, mašīnu, un cilvēku, kas turas pie abiem. Tā mums skats “Nissans upes vidū” drīz vien kļūst gluži pierasts. Pa reizei tiek izmantota taktika “nolaižam bobiku vinčā līdz kontrolpunktam, pēc tam izvelkam ārā”. Vienā gadījumā bobis no bedres tika ārā bez vinčas palīdzības — ar priekšējiem ratiem gaisā kā kvadracikls izleca no bedres ārā. Šis skats diemžēl netika dokumentēts, bet tika vēlāk daudzkārt ar sajūsmu pieminēts. Gadījās iestigt arī Nissanam un tad mēs varējām pakalpot kā enkurs, pret ko vinčoties.

Pusdienas laikā aizbraucam uz Dagdu uzpildīt bobika bākas, un dodamies tālākās kontrolpunktu medībās. Lāgiem vinča tiek izmanta ne tikai, lai tiktu no dubļiem ārā, bet arī — lai tiktu tajos gana dziļi iekšā. Esam slapji, dubļaini un jau gluži labi iejutušies notiekošajā. Mums lēnām virzoties pa nosprausto maršrutu brīžiem no krūmiem vai upes izveļas un garām aizlīgo kāds sportistu “traktors”, brīžiem garām palido kvadracikli.

Pulksten septiņos ierodamies karjerā, kurā visām ekipāžām uz laiku jāveic nosprausta trase. Tajā ietilpst lielu stāvumu šķērsošana (kādai sporta ekipāžai esot gadījies apgāzties un nokūleņot), vienkārši lielu negludumu šķērsošana. Šajā trasē gadās pats nervus kutinošākais gadījums sacensībās. Bobis ar plikajām riepām nevar uzkārpīties stāvā mālu kalniņā, ieskrieties arī nav kur. Nissans to velk augšā, bet apkārtnes īpatnību dēļ sanāk vilkt nevis taisni, bet ieslīpi sāņus. Bobis slīd uz sāniem, virsū eglītēm, bīstami sasveras, sasveras vēl vairāk… Skatītāji apkārt sauc “gāzīsies, gāzīsies”, Salvis mašīnā skatās kur pieturēties, lai neizkristu no sēdekļa. Šis gadījums tomēr beidzas bez kūleņa, lēnām padodot atpakaļ mašīna atkal ir uz visām četrām. Atkārtots piegājiens un bobis ir kalnā augšā. Iebuktēts sāns, “noslaucīta” pagriezienu gaismiņa, pielocīts bampers, un krietni uztraukušies visi iesaistītie, tomēr laimīgi finišējam, trasē pavadījuši 12 minūtes.

Pēc karjera dodamies atkal kontrolpunktu medībās, iegūstam vairākus vieglos tūristu punktus un vēl vienu daudzpunktīgo sportistu punktu, īsi pirms deviņiem vakarā beidzot dodamies atpakaļ uz nometni Ezerniekos. Nometnē sarakstām iegūtos punktus tīrraksta protokolā, peldamies un mazgājamies Ežezerā, cepam desas un pārrunājam dienas notikumus ar citām ekipāžām. Pēc divpadsmitiem naktī kļūst pieejami sacīkšu rezultāti. Pēc kontrolpunktiem esam trešajā vietā, bet aizkavēšanās karjerā mūs nobīda uz piekto vietu. Nebijām gaidījuši, ka karjera trase tā ietekmēs rezultātu un pabojās pārējos pūliņus visas dienas garumā… Skaidrs, ka mūsu bobiks braucot kopā ar sev līdzvērtīgu komandu dabūtu krietni štruntīgāku rezultātu, bet Nissanam ar tam līdzvērtīgu ekipāžu būtu godalgota vieta tā kā likts. Tomēr esam priecīgi par paveikto un arī komandas biedri no Nissana spiež roku mūsu pilotam Salvim un ir apmierināti, un piedāvā piedalīties atkal citās trofireida sacensībās. Kaļam plānus, ja pēc Kazakhstānas brauciena no bobjiem vēl kas būtu palicis pāri, tad varētu gan, jo visiem šis piedzīvojums patika.

Teltī iekšā, guļam ilgi, svētdienas rītā čammājamies un taisāmies, līdz esam gatavi mājupceļam. Mājupceļā pie stūres Agnese, braucam un pārrunājam notikumus, tālākos plānus un pa logu redzamās lietas. No Ogres līdz Rīgai stūrē Salvis un pie katra krustojuma sacenšas ar blakusstāvētājiem. Daži smaida, daži ir izbrīnījušies, kad bobis tos apdzen.

Pārsēžoties Salvja golfā — klusums, ērtības, uzrāviens kā raķetei :) Ierodos mājās, piekrāmēju veļasmašīnu. Dažas drēbes ir tik dubļainas, ka krāsu nevar noteikt un pirms mazgāšanas ir jāpaskalo izlietnē. Atlaižos gultā un seko 12+ stundu dziļš miegs, tad jau klāt pirmdiena — darba diena un Latgales dubļu piedzīvojums ir beidzies.